quarta-feira, 11 de janeiro de 2012

Inkapasidade FRETILIN iha Tratadu Tasi Timor, Difikulta Dada Kadoras mai Timor-Leste

Maske Limitasaun Governo AMP Sei Esforsa Nafatin

Jornal Libertasaun - Kuarta, 12 Janeiru 2012
Jornalista, Zelia X.

Sekretariu Estadu Rekursu Naturais (SERN) Alfredo Pires, hate katak, governu atual seidauk konsege lori kadoras greater sunrise tanba governo FRETILIN uluk mak halo salah, assina Tratado Tasi Timor nebe fo liu prioridade ba Australia kontrola ita nia riku soi.

Alfredo dehan, durante kaer ukun Governu Aliansa Maioria Parlamentar konsege hatudu sinal pozitivu iha areas oin-oin iha dezenvolvimento minarai, maske seidauk lori kadoras Greater sunrise mai Timor leste.

“Ita seidauk remata, maibe ho ida neé mos laiha problema, ita nia interese nasional, Governu mai fali (governu foun) sei kontinua prosesu ida ne’e,” dehan SERN ba Independente iha Parlamentu Nasional horsehik.

Nia mos rekoinese katak, atu realiza mehi né, laos atu hakilar deit hanesan deputado balun iha Fretilin hakilar mamuk deit, maibe tenki bazeia ba número no estudu, negosiante tenki lori tempo naruk mak halo laos tempo badak.

“Ita hakarak halo lalais maibé tempo mak limita ita, importante mak ita tenki kaer interese nasional,” dehan Alfredo.

Deputadu husi bancada FRETILIN Jose Teixeira dehan, tratadu greater sunrise nebé uluk governu anterior asina loke dalan ba negosiasaun, maibe governu atual (GAP) mak laiha kapasidade atu halo negosiasaun hodi lori kadoras mai Timor leste.

“Ne’e komentariu SERN Alfredo, La los no hatudu katak sira maka failla, agora sira soe sala ba ema seluk,” Teixeira dehan.

José Teixeira nebé uluk kaer pasta nudar sekretario rekursus naturais iha governu Fretilin nebé gagal total iha negosiasaun Timor Gap, no kuaze entrega tomak ita nia riku soin ba Australia, hosik Australia kontrola ita nia fronteira tasi Timor tomak no besik hadau ita nia explorasaun mina Timor tomak, agora ibun komesa bot hodi ataka fali governo né.

Relasiona ho akordu greater sunrise nebé maka sei remata iha 2013, Alfredo dehan, Australia ho Timor Leste bele deside hodi hakotu tratadu né bazeia ba buat nebe hateten iha akordu laran.

Durante né governo AMP iha difikuldade atu lori kadoras mai Timor-Leste tanba falhansu governu FRETILIN nian nebé entrega tiha fronteira Timor nian ba Australia, no lakohi negosia to tinan limanulu (50). Ida né fo fatin ba Australia atu domina ita nia minarai, no sente sira iha poder liu atu deside tuir sira nia hakarak.

Falhansu ida né mak durante né limita hela kapasidade governo AMP atu bele obriga dada kadoras mai Timor, maske Australia rasik liu hosi Woodside aceita ona ho governo CNRT nia hakarak (gos).

DILEMA XANANA GUSMÃO IHA ELEISAUN BA PR

Dilema Xanana Gusmão iha Eleisaun Prezidensial ho implikasaun ba formasaun futuru governu.

Autor : Victor Tavares*

Oras ne'e ema hotu hatene ona kona ba pozisaun CNRT relasiona ho kandidatu ba PR iha eleisaun mai. La iha duvida katak CNRT apoia loos kandidatu Taur Matan Ruak mesmu iha konferensia foin lalais nee kuadrus CNRT nian la temi maibe haree momoos ona katak CNRT la apoia kandidatus husi partidus inklui mos La Sama, sira la apoia.

Maibe opsaun ida nee sei fo nian implikasaun ba formasaun futuru governo, klaru partidu lima nebee hamutuk iha AMP to'o ohin loron sei la hanesan ho  AMP-II iha futuru proximu no sei lafasil atu forma aliansa. Opsaun ida nee mos koloka dilema ba atual PM liu-liu atu buka aliadus foun hodi bele estabelese plataforma ruma nebee viabiliza kaer ukun hamutuk, atu partido rua ka tolu hodi forma governo.

Dilema ba maun Xanana mak nee :
1. Serake CNRT forma governo ho ema independente ?
2. Serake CNRT bele hetan maioria absoluta iha eleisoins jerais hodi bele viabiliza forma governo mesak ?
3. Serake CNRT bele halo koligasaun ho Fretilin ne'ebe nian militantes sira sempre konsidera militantes CNRT mesa oportunistas ?
4. Serake PD aseita forma governo ho CNRT tanba Xanana Gusmão ho nian CNRT la apoia La Sama ba PR ?
5. Serake CNRT bele forma governo ho partidus ki'ik hirak seluk nebee foin mosu ?

Kestoins lima nee mak sai dilema ba maun boot Xanana, tanba la iha dalan seluk ba futuru, tenke buka parseiru nebee komunga programas PEDN, se karik maun Xanana hakarak realiza nian mehi ba dezenvolvimentu nasional. Maibe nee depende ba maun Xanana ho CNRT nian bom senso ba interese nasional no hanesan fo sai iha imprensa kona ba prinsipiu CNRT katak CNRT fiar an hodi hakat ba oin. 

Maibe mosu marjem ba duvidas ba ema hotu mak nee, CNRT fiar an atu manan eleisoins lejislativas mai nee maibe nudar partidu boot ida la priense kondisoins balun. Iha sorin ida fiar an maibe iha sorin seluk falta elementus atu fiar an nee bele priense ka responde situasoins seluk.

Ezemplu, CNRT la delega ninian membru ka militante ruma sai kandidatu ba PR maibe iha slogan hateten katak CNRT partidu boot no fiar an. Iha situasaun normal partidu nebee boot iha ninian kandidatu rasik, ho fiar an katak ninian kandidatu bele manan eleisaun ba PR. 
Entaun fiar an iha saida ? Se partidu boot ida auzente ka la iha ema ruma reprezenta partidu boot nee konkorre iha eleisaun, nee hatudu katak partidu nee mak la iha ema ruma priense rekizitus atu konkorre ba PR. Autor komprende katak nee direitu diresaun partidu CNRT atu eskolha no la viola konstituisaun RDTL maibe ladun kondiz ho partidu ida hanesan CNRT la iha kandidatu. Iha fali sorin seluk CNRT deklara fo liberdade ba nian militantes sira atu vota ba se mak sira fihir diak, nee hatudu fiar an mak ida nee ?  
Serake ida nee hatudu CNRT krize de lideransa ? 

Karik CNRT fiar an katak bele hetan maioria absoluta iha eleisaun lejislativa, nunee bele eleje pelu menus 45 deputadus ba PN, hanesan Aderito Hugo deklara iha konferensia foin lalais iha CCD. Ida nee sira nian mehi hanesan mos maun boot Xanana sempre fiar ba nian mehi ba ukun an desde iha ai-laran. Buat mehi, nee direitu natural ba ema ida-idak.

Maibe, iha politika mehi apenas mehi ida deit, nunka mosu 100% iha realidade. Tanba iha politika kontemporanea se mak determina partidu ruma eleje deputadus 45 ka 50 ka 100 nee direitu povu nian i iha politika nunka iha vitoria antesipada. 

Neduni se ema ruma subestima kandidatus husi partidu politiku ho razaun katak ema husi partidu nebee sai PR bele transforma Estadu Republika ba Autokrasia ka Monarkia ka situasaun selu-seluk nebee kontra povu Timor-Leste nian hakarak ka ema husi partidu bele transforma Prezidensia ba intereses partidariu. Ida nunee tetu didiak lai, ho razaun katak Parlamento Nacional to'o ohin loron sei hala'o ninian funsaun tuir konstituisaun haruka. Se argumenta katak ema husi partidu ba PR sei la independente no parsial, nee hatudu katak CNRT la fiar prinsipiu separasaun do poder nebee la'o to'o ohin loron.
  
Haluha tiha katak sistema nebee funsiona iha Estado RDTL "estado de direito democrático" no iha "separação do poder".
Karik mos hanoin katak se ema husi partidu ruma mak sai PR mak orsamentu subvensaun ba partidus politikus sei boot liu ba partidu ida nebee nian ema sai PR. Karik mos hanoin katak ema husi partidu bele lori patrimoniu estadu nian nebee PR hetan asesu ba hotu partidu. Ou bele mos hanoin katak ho poder Prezidensia nian ema husi partidu nebee sai PR sei koloka interese partidu nian aas liu interese nasaun ho povu. Karik hanoin nunee, maibe nee apenas hanoin nebee la iha fundamento nein material atu justifika.

Haree husi b.g. kandidatus ba PR sira, la iha kandidatu ida mak independente 100%, se ema ruma dehan iha entaun autor bele dehan nia bosok teen. Tanba, se konsidera maun boot Taur Matan Ruak mak independente liu tanba la iha partidu kompara ho sira husi partidu entaun nee haree husi sikun nebee autor la hatene ninian loos oin sa, maibe maun Taur rasik iha ninian familia ruma nebee sadere ba partidu balun, nia mos iha ninian kamaradas de armas, iha ex-guerrilheirus sira nebee lasus amizade forte tebe-tebes no liu-liu ligasaun ho espiritu subordinasaun ba maun boot ex-Komandante em Xefe, sira nee hotu sempre iha ligasaun interpessoal ho intereses hotu iha laran.

Haree husi intereses maka maun boot Taur karik sai duni PR, veteranus sira, faluk, oan kiak no aleijadus sira tanba funu sei duni tuir kalan loron maun Taur atu bele fo moris diak ba sira.  Iha sorin seluk ex-militares "petisionarius" sira husi Distrito 10 no sira nebee vitima tanba krize 2006, sira nebee lakon nian sasan riku soin, lakon nian ema sei sisi kalan loron PR Taur Matan Ruak nudar Xefe de Estadu atu hetan justisa nebee loos. 

Kestaun mak nee, serake bele independensia iha desizaun ba posivel ejizensias hirak hanesan hato'o iha leten ka ignora ejizensias hirak nee ou dudu ba poder ezekutivu rezolve kona ba implikasaun husi kazus balun iha krize 2006 nebee afeta diretamente maun boot Taur Matan Ruak ?

Serake PR hatan ba sira : "se imi hakarak funu, ita funu !" ?
No oin sa ho situasaun selu-seluk nasaun nian ?

Partido Democrático nudar partido alternativu sempre fiar an no hamrik iha nian ain rasik atu hakat ba oin, ho ninian hanoin rasik, ho nian programa rasik no mos ho nian objetivu atu atinji.
Partido Democrático sai primeiru partidu nebee hatudu ninian ema ba kandidatu ba PR no la hakiduk husi ninian desizaun. Katak La Sama mak uniku kandidatu husi PD ba Prezidente Republika no pronto konkorre ho se deit.

Kona ba lejislativas no ba futuro, PD pronto hamutuk ho partidus ki'ik balun atu forma governu ka lidera opozisaun.

*Membro fundador PD