terça-feira, 9 de agosto de 2011

Parabens Xanana Gusmao: “Fundus Petroliferu Sa’e Ba Billaun 8.3 USD”

Jornal Nacional Diario - Tersa, 09 Agusto 2011

Dili-Tuir relatorio fundus petroliferu ne’ebe mak Autoridade Bancaria no Pagamentu (BPA) fo sai, Segunda (08/08), katak osan Timor-Leste ne’ebe tau iha Banku billaun 8.305,80 USD kompara ho saldo anterior trimestral kotuk Billaun 7.745,26 Dollar Amerikano.

“Ita haree katak relatoriu trimestral fundu mina rai Timor-Leste nian ba dala 24 ne’ebe termina iha loron 30 Junhu 2011, hatudu katak capital fundu nian ne’e sa’e,” informa General Manager Autoridade Bankaria no pagamentu, Abraão de Vasconselhos iha ninia serviso fatin, segunda (08/08).

BPA fo sai katak estado no povo Timor-Leste nia osan husi Fundu minarai nebe halibur hamutuk no tau iha Banku Federal Amerika neba to’o ona US$8.305,80 (besik billaun 9 dollar Amerikanu).

Rendimentu husi investimentu fundu nian hamutuk millaun US$106,49 durante trimester ne’e kompostu husi kupon no jurus nebe simu mak millaun US$59,98 no mudansa iha valor merkado nian millaun US$47,68, ne’e rezulta rendimentu ba kareita fundu nian durante trimester ne’e 1,38%, Vasconselho esplika liu tan, lei fundu mina rai nian espesifika katak, BPA nudar Banku sentral Timor Leste nian iha future maka hanesan ajente responsavel ba jestaun operasional fundu mina rai nian no Ministeriu Finansas maka responsabliza atu estabelese estratezia investimentu tomak kona ba fundu ne’e nian.

Nia dehan tan, resista ne’ebe mak simu durante trimester ne’e hamutuk US$745,06 millaun ne’ebe kompostu husi kontribuisaun sira ba fundu hamutuk millaun US$304,11 no pagamentu royalty simu husi atoridade Nasional Petroliu (ANP) millaun US$449,95.

Tuir nia katak, Pontus importante ne’ebe mak husi relatorio trimester ba dala XXIV nebe kobre period 1 de Abril to’o 30 Junhu ne’e inklui saldo balansu iniciu hamutuk U$7.745,25 reseitas durante trimester ne’e hamutuk U$754,06 millaun ne’ebe kompostu husi reseita kontribuinte sira hamutuk millaun U$304,11 reseitas royalty simu husi ANP nian hamutuk U$449,95 milliaun nomos osan sai durante trimester ida ne’e mak U$301,17, kompostu husi transferensia ba orsamentu jeral estado hamutuk millaun U$300 no gastu ba kobre kustu operasional nia hamutuk U$1,17 millaun.

Meta Malik: Presidente Ramos Horta hakarak kose Xanana hodi suporta nian ba rekandidatura ba mandatu ba dala rua

Dili,Forum Haksesuk (FH). Polemika ne’ebe maka envolve Presidente Republika no Veteranus Julio Sarmento alias Meta Mali, konaba se maka funu nain lolos. Presidente Republika José Ramos Horta konsidere deklarasaun Meta Mali nian konaba “Xanana no Taur laos funu nain”, nudar deklarasaun ne’ebe maka iresponsavel. Hatan Presidente Republika José Ramos Horta,Meta Malik haktuir liu husi komunikadu ne’e be FH hetan acesu katak: “ Maun Ramos Horta ninia deklarasaun ne´ebe bele entende buat rua. Ida nia hakarak mosu mai sai defensor ba maun nain rua ne´e, ho objetivu ba buat seluk, maka haver se maun nain rua ne´e, liliu maun Xanana bele loke ibung katak “apoio rekandidatura Ramos Horta ba segundo mandato. Direitu ba kandidatura ba Presidente Republika ne’e, cidadaun hotu-hotu bele kandidatu an, povu maka sei julga ikus”.

Iha konsolidasaun Partido Democratico (PD),iha kaikoli,DIli,sabado semana kotuk (30/07/2011), Julio Sarmento alias Meta Malik ható deklarasaun katak: Xanana no Taur Laos funu nain”. Hatan ba deklarasaun ida ne’e, Presidente Republika reaje kedan hodi dehan semaka halo deklarasaun ne’e,”iresponsavel (in JND,02/2011,pajs.1 e 14)”.

Haktuir tan Meta Malik iha komunikadu ne’ebe FH hetan acesu, intensaun husi deklarasaun ne’e maka ne’e,” Tamba ohin loron, mosu funu nain no Assuwain barak, neduni buka soe hela ba povo konaba se maka funu nain lolos, povu ain tanan sira maka funu nain. Iha biban ne'e, atu hato deit intensaun hau ninia maka ne' e, atu cindir deit katak ohin mosu funu nain,assuwain oi-oin, maibe sira ne'ebe funu nain lolos nonok no la sura sura sira nia kolen konaba Funu nain ka lae, Assuwain ka lae. Ho ida ne' e maka referensia natural ba sira nain rua, tamba la iha ema ruma iha rai ida ne'e atu kestiona sira nain rua ninia lideransa ba procesu luta Ukun rasik an”.

Tenik tan Meta Malik,” Maibe importante ba deklarasaun no polemika konaba: “Se maka Funu Nain ka lae”, maka ne’e, atu desvenda tiha mito ida ne’ebe maka mosu iha sosiedade, ne’ebe emerje klass elites foun ida ne’ebe lori patrimonio historika hodi hetan previlijios iha sosiedade, maka lori Veteranus nia naran. Empresarius ida ka rua ka tolu husi liur mai dehan backing veteranus, lori hetan previlijius ekonomikas e sosiais. Lori Veteranus nia naran hodi hanehan ema seluk. Enquantu principius ukun rasik an la hanorin hanesan ne’e, ukun rasik an atu moris diak ba ema hotu, moris ba povu aileba/ain tanan sira nia interese. Povu ida verdadeiros herois ninia hanoin no povu ida funun nain ain tanan sira ninia aspirasaun”.
Hatutan Meta Malik,” Hau nia deklarasaun ne’e mos, mai atu fanun ita mos hodi hare katak povu maka verdadeiros herois, sira ain tanan, aileba no maubere sira maka herois, laos sira ne’ebe maka foin huri seik huri bain rua maka mai kanta katak sira maka heroi no sira maka funu nain. Enquanto ema hanesan Xanana no Taur Mata Ruak la reklama sira nia parte konaba herois ka funu nain, tuir lolos sira ne’e maka konta historia lolos konaba funu nain ka herois. polemika konaba dadus veteranus ne’ebe maka numerous quase áas liu fali populasaun ativas, numerous veteranus barak liu fali uluk participasaun sira ne’ebe funu nain lolos oras ne’e la reklama sira nia direitu, sira nebe funu nain lolos la sura sira nia kolen, sira la reklama konaba homenajen, la reklama konaba pensaun ba sira. Hanoin sira ne’e hotu maka bele foti husi deklarasaun hau nian”,haktuir Meta Malik liu husi Komunikadu!

Fonte: 1) Suara Timor LoroSae (STL),edisaun Sexta-Feira (05/08/2011) paj.14!
2) Timor Post (TP),edisaun Segunda-Feira (01/08/2011) paj.1 e 19!
3) Jornal Nacional Diário (JND),edisaun Tersa-Feira (02/08/2011),paj.1 e 14!

segunda-feira, 8 de agosto de 2011

CNE Kobre Ona Sub-Distritu 65


CJITL Eleisaun, Relasiona ho eleisaun ne’ebe mak besik mai dadaun ona, oras ne’e CNE halo ona nia preparasaun hodi halo edukasaun sivika iha Sub-distritu 65 nia laran.

Tuir Prezidente Comisaun Nasional das Eleisoens-CNE Faustino Cardoso hateten katak CNE nia preparasaun durante ne’e halao ona Edukasaun sivika iha teritorio tomak iha Sub- distritu 65 nialaran.

“90% CNE halo ona Edukasaun Sivika no hetan partisipasaun masimu husi komunidade sira” dehan Faustino  Segunda 08/8 iha nia servisu fatin Maskarinas Dili.

Nia hatutan katak Edukasaun  sivika ne’ebe mak CNE halao atu hametin liu tan valores demokrasia, konsensia  sidadania atu nune’e sir abele partisipa iha eleisaun ne’e ho konsensia no sentidu liu tan.(Agustinho da Costa/CJITL Internship)

Partidu 22 Sei Hadaun Malu Iha Eleisaun 2012


CJITL Eleisaun, Oras ne’e dadaun Partidu 22 mak rezista ona iha Comisaun Nasional das Eleisoens-CNE hodi compete iha eleisaun 2012 mai.

Tuir Prezidente CNE Faustino Cardoso hateten katak Eleisaun  besik atu mai ona e to’o agora partidu 22 maka rezistu ona iha CNE.

Partidu Frenti-Mudansa mak hanesan Partidu Provizoriu.

Tuir lista Partidu ne’ebe mak Rezista ona iha CNE mak hanesan, ASDT, CNRT, Fretilin, Kota, PD, PDC, PDL, PDN,PDRT, PLPA, PMD, PNT, PPT, PR, PSD, PDT, PTT, PUN, UDT, Undertim, Khunto, Frenti-Mudansa. (Agustinho da Costa/CJITL Internship)

Jeffrey Sachs: Osan Mina Rai Tenki Investe ba Desenvolvimentu

Director Columbia University Earth Institute Prof. Jeffrey Sach hateten osan ne’ebe maka Timor-Leste iha no tau iha Banku Amerika nian, tenki uja hodi investe ba Desenvolvimentu ekonomika no infraestrutura Timor-Leste nian.

Nia hato’o lia hirak ne’e iha sesaun apresentasaun PEDN husi PM Kay Rala Xanana Gusmao ba parseiru Desenvolvimentu Nasional iha surumutuk TLDPM, Tersa-Feira , fulan kotuk (12/07/2011).

“osan ne’ebe Timor-Leste iha teisouro Amerika nian, hamutuk US$8 bilaun (Dolares Amerikanu bilaun 8),” dehan Nia.

Hatan ba ne’e PM Kay Rala Xanana Gusmao, hateten ”importante duni atu osan ne’ebe iha, atu investe ba desenvolvimentu ekonomika no infraestrutruas”.

Xanana hatutan atu investe ba desenvolvimentu ho osan Fundu Petrolifero, ba dala uluk, tenki muda Lei Fundu Petroleum, atu nune’e bele sai hanesan garantia ba imprestimu konscecionais.

”osan ne’e Timor-Leste iha, buka atu difersifika hodi hetan beneficius bot ba Timor-Leste nia ekonomika, se ita koncentra ka rai deit osan iha USA bond, sai hanesan risku bot ida ba Timor-Leste nio osan, tanba ekonomia Amerikana mos oras ne’e hasoru krise bot, desvalorizasaun ba US dolares, krisi divdia publika ne’ebe áas tebes, neduni importante ba Timor-Leste buka difersifika investimentu ba FP hodi alarga tan bond sira seluk,” defende Xanana.(TE)

Juventude forte, ita sei manan

Dili-Relasioa ho Organizasaun Juventude Partidu Kongresu Nasional Rekonstrusaun Timor Leste (CNRT) ne’ebé maka sei hala’o segundu kongresu iha loron 13-14 Fulan Agustu 2011 ho tema “juventude forte ita sei manan”
Organizisaun Juventude Partidu CNRT hanesan organizasaun masa partidu nian atu habelar programa” OJP-CNRT  hanesan sumbriña ida iha Partidu CNRT nia laran atu habelar programa no visaun partidu ba to’o iha baze no mos halibur juventude tomak iha Timor laran tomak” hateten  Vise- Prezidente OJP, José V. R. F.  iha Sede Partidu CNRT Bairo Grillos, Segunda-Feira(08/08/11).

Vise Prezidente ne’e mos subliña liu tan katak iha segundu kongresu ne’e sei hare liu ba  lei estatu “ iha primeiru kongresu ne’e ninia mandate rua deit maka avansa ho idade boot, maibe iha segundu kongresu sei  bazei lei estatu ne’ebé maka ita estabelese tiha iha organizasaun nia laran maka sei avansa ho idade 17-35, hodi nune’e ita hatudu ba partidu katak so ita maka bele hatudu ezemplu diak” tenik Nia Kona-ba pakote sira ne’ebé atu kompete iha segundu kongresu ne’e nakloke ema ba  hotu iha direitu atu kadidatu an,  maibe ema ne’ebé maka iha kapasaidade duni atu organizasaun ne’e ba oin.

Nia mos imforma tan katak durante sira nia mandatu iha tinan rua nia laran konsege halo buat balun no sira lakonsege halo hotu rekursu umanu sei minimu.

Iha segundu kongresu OPJ CNRT nian ne’ebé maka sei hala’o durante loron rua nia hahú husi loron 13-14 Fulan Agustu tinan 2011 partisipante sira sei mai husi nível nasional to’o nível sub-distritu sira no partisapante  hamutuk ema nain 141 maka sei partisipa.

Add comment

AMP Ukun Tinan 4, Lori Progresu Bo’ot Administrasaun Estadu

Sesta, 05 Agustu 2011 - 14:55:38 OTL

Posting Husi : Josefa Parada



DILI-Governu Aliansa Maioria Parlamentar (AMP), nebe’e lidera husi Primeiru Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmaõ, ukun durante tinan hat nia laran, lori progresu nebe’e bo’ot ba administrasaun estadu RDTL.

“ Kuandu governasuan ida tau demais importansia ba poder politika maka nia hare deit ninia poder, mandatu ida hotu nia hakarak atu ukun tan,” hateten Deputadu Aderito Hugo ba STL iha uma fukun PN, Sesta (5/8).

Enterntantu Sekretariu Jeral Partidu Fretilin, Mari Alkatiri sujere ba Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão atu diak liu rezigna aan husi ninia kargu, tanba Governu Aliansa Maioria Parlamentar (AMP) nebee nia lidera, barak liu maka gasta orsamentu estadu sem planu. Informasaun kompletu iha STL Jornal no STL web, edisaun Sabado (6/8). Jasinta Siquera